Eksotiskās dejas

Detaļas

Publicēts Sestdiena, 12 Septembris 2015 09:00

Skatīts: 6501

18.09. / 18.00 – Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas koncertzālē, Kandavas ielā 2a Pūtēju kvintets Sinfonietta Rīga un Arvydas Kazlauskas (saksofons, Lietuva) mūzikas ceļojuma programmā Eksotiskās dejas Biļetes: EUR 2,00; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 1,00

Ferencs FARKAŠS (Ferenc Farkas, 1905-2000)

“Senas ungāru dejas”:              1. Intrada,

                                                               2. Lassù (lento),

                                                               3. Lapockàs tànc (Danza delle scapole),

                                                               4. Chorea, Ugròs (Saltarello)

Marks EŠANA (Marc Eychenne, 1933)

Sextuor (Sekstets)

Jēkabs NĪMANIS (1980)

Daļas no “Literārās Svītas pūtēju sekstetam”

Pakito D'RIVERA (Paquito D'Rivera, 1948)

Aires Tropicales (“Tropiskas melodijas”):        1. Alborada

                                                                                              2. Vals Venezalano

                                                                                              3. Habanera

                                                                                              4. Contradanza

                                                                                              5. Afro

Žans FRANSĒ (Jean Françaix, 1912-1997)

Cinq danses exotiques (“Piecas eksotiskas dejas”):     1. Pambiche

                                                                                                              2. Baiao

                                                                                                              3. Mambo

                                                                                                              4. Samba Lenta

                                                                                                              5. Merengue

Darjī MIJO (Darius Milhaud, 1892-1974)

Scaramouche (“Skaramušs”):1.Vif

                                                               2. Modere

                                                               3. Brasileira

Ungāru komponista Ferenca FARKAŠA mūzikas valodu raksturo gan spilgts melodiskums un dzīvīgi ritmi, gan radoša pievēršanās ungāru tautas mūzikai, interese par 20. gadsimta pirmajā pusē aktuālo 12 toņu tehniku, kā arī neoklasicismu. Šīs raksturzīmes atklājas arī ciklā “Senas ungāru dejas”, kuru komponists veidojis kā savu versiju par senām nezināmu autoru dejām, kas dažādos pierakstos saglabājušās no 14. līdz 18. gadsimtam. Viņš raksta: „Jutos tik fascinēts, ka vēlējos piešķirt šīm melodijām jaunu dzīvi. Saliku šīs mazās astoņu taktu dejas vienkopus un, balstoties uz agrīnā baroka harmonijas un kontrapunkta noteikumiem, centos uzburt baroka laika Ungārijas provinces gaisotni.”

Marks EŠANA dzimis Alžīrijā, kur guva pirmos panākumus kā vijolnieks, bet kopš studiju laikiem dzīvo Francijā. Laika gaitā atskaņotājmākslinieka karjeru viņš nomainīja pret komponēšanu, rakstot gan mūziku bērniem un reliģiska satura darbus, gan orķestra partitūras un vokālo mūziku, visintensīvāk strādājot kamermūzikas laukā, un viens no viņa radošā rokraksta raksturīgākajiem piemēriem ir 1964. gadā pūšaminstrumentiem komponētais Sekstets.

Jēkaba NĪMAŅA darbu katalogā rodami dažādu žanru un stilistikas opusi: mūzika teātrim un kino, kamermūzika, darbi orķestrim un elektronikai, akadēmiska un neakadēmiska rakstura dziesmas, kora mūzika un dažādi eksperimentāli skaņveides meklējumi. Par šogad tapušo darbu “Literārās Svītas pūtēju sekstetam” viņš stāsta: “Šī cikla dramaturģisko kontrapunktu veido mana interese par to, kā klausītājs un izpildītājs spēj ļoti konkrētiem, spilgtiem literāriem tēliem piešķirt jaunu kontekstu, sastopoties ar tiem fragmentāri. Interese par jautājumiem, vai mums vienmēr ir nepieciešams programmatisma skaidrojums, lai spētu saklausīt interesanto, varbūt mūsu fantāzijai pietiek ar tematiskiem daļu nosaukumu impulsiem. Man šie tēli un ļoti konkrēti un saistīti ar manu saskarsmi darbā ar literatūru, bet šī mana interpretācija nebūt nav vienīgā pareizā, varbūt tā bija nepieciešama tikai man, lai spētu rakstīt, tāpēc es darba aprakstā neveltīšu tai neskaitāmus teikumus. Jutīšos saprasts, ja jūs spēsiet izveidot savu stāstu, uzburt tēlus un asociācijas. Es vēlos piedāvāt jums līdz-radīt.”

Trīspadsmitkārtējs Grammy balvu saņēmējs Pakito D'RIVERA pazīstams gan kā klarnetists un saksofonists, gan kā komponists. Viņš ieskaņojis vairāk nekā 30 solo albumus un kā solists uzstājies kopā ar pasaules vadošajiem orķestriem, un iemantojis slavu arī kā viens no oriģinālākajiem džeza un jo īpaši latīņu džeza mūziķiem. Dzimis Kubā, 1981. gadā viņš emigrēja uz ASV un šobrīd dzīvo Ņujorkā, tieši tur 1994. gadā pirmatskaņojumu piedzīvoja arī Aires Tropicales. Aspenas pūtēju kvintetam veltītajā septiņdaļīgajā ciklā saklausāmas atsauces uz latīņu deju ritmiem, džeza klasiku, arī impresionisma meistara Morisa Ravela mūzikas valodu.

Žana FRANSĒ cikls Cinq danses exotiques, kas oriģinālajā versijā rakstīts saksofonam ar klavieru pavadījumu, iemantojis plašu popularitāti un nereti skan arī pārlikumos citiem instrumentālajiem sastāviem. Šajās piecās eksotiskajās dejās savijas latīņu mūzikas kolorīts ar franču komponistam raksturīgo humora izjūtu, un melodiskums un harmoniskā valoda, kas sakņota tonālā domāšanā. Par neoklasicisma pārstāvi dēvētā komponista un pianista darbu sarakstā līdz ar izsmalcinātiem kamermūzikas piemēriem ir iespaidīgs daudzums citu opusu, tostarp piecas operas un sešpadsmit baleti.

Viens no tā dēvētā franču komponistu grupas “Lielais sešinieks” pārstāvjiem     Darjī MIJO mūzikas mantojumā atstājis ne vien milzīgu opusu skaitu (~400), bet arī iezīmējis jaunas tehniskās iespējas mūsdienu mūzikā. Mijo politonalitātes un poliritmikas atklājumi padarīja viņa mūziku interesantu gan plašākai auditorijai, gan profesionāļiem. Viņa mūzikā neoklasicisma stilistika saausta kopā ar folkloras elementiem un džezu. Šīs iezīmes atklājas arī svītā “Skaramušs”, kas ir viens no populārākajiem Mijo darbiem. Sākotnēji rakstīts divām klavierēm, šis opuss skan arī vairākās citās versijās, tostarp saksofonam vai klarnetei ar orķestri u. c.

Arvīds KAZLAUSKS dzimis Viļņā. Studējis JVLMA prof. Arta Sīmaņa saksofona klasē, 2005. gadā ieguvis bakalaura, bet 2007. gadā - maģistra grādu. Papildinājies arī Berlīnes Mākslu augstskolā.
Arvīds ir vairāku starptautisko konkursu laureāts. Kā solists ir uzstājies ar PPO “Rīga”,
LNSO, Sinfonia Concertante, Sinfonietta Rīga un Lietuvas Valsts simfonisko orķestri. Kazlausks ir arī saksofonspēles pedagogs Jāz. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un docents Lietuvas Mūzikas un Teātra Akadēmijā, strādā arī JVLMA.

Ilona MEIJA studējusi JVLMA, ieguvusi bakalaura grādu prof. Viļņa Strautiņa flautas klasē (1994) un maģistra grādu prof. Guntas Sproģes kameransambļa klasē (2007). Kopš 2006. gada ir Sinfonietta Rīga flautu grupas koncertmeistare. Bijusi LNSO mūziķe un LNO flautu grupas koncertmeistare. Kopš 2008. gada ir JVLMA pasniedzēja, docente. Sniegusi meistarklases Latvijā un vairākās Eiropas valstīs. Ilona Meija muzicē dažādos kameransambļa sastāvos. Kā kamermūziķe piedalījusies daudzos radio un CD ieskaņojumos. Kopš 2014. gada augusta ir Latvijas Flautistu asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Pēteris ENDZELIS ir kamerorķestra Sinfonietta Rīga oboju grupas koncertmeistars. Regulāri sadarbojies arī ar LNSO. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, Liepājas mūzikas vidusskolā un JVLMA Viļņa Pelnēna vadībā, kā solists uzstājies kopā ar Kremerata Baltica un Gidonu Krēmeru Latvijas un Eiropas lielākajās koncertzālēs. 

Guntis KUZMA klarnetes spēli studējis JVLMA, prof. Sigurda Circeņa klasē un Stokholmas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā pie prof. Šela-Inges Stīvensona, papildinājies vairākās meistarklasēs. JVLMA studējis arī simfoniskā orķestra diriģēšanas specialitātē. Vairāku starptautisku konkursu laureāts, veicis virkni ieskaņojumus un uzstājies ASV, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā u.c. Mūziķa repertuārā nozīmīgu daļu ieņem laikmetīgā mūzika, viņš pirmatskaņojis vairākus latviešu skaņražu opusus, tostarp koncertžanra darbus. Guntis Kuzma muzicē gan kā solo mākslinieks, gan dažādu kameransambļu un orķestru sastāvos. Kopš 2002. gada ir LNSO mūziķis, kopš 2008. gada - LNSO klarnešu grupas koncertmeistars, kopš 2007. gada – kamerorķestra Sinfonietta Rīga klarnešu grupas koncertmeistars.

Jānis SEMJONOVS studējis JVLMA, prof. Ģirta Pāžes klarnetes klasē, vēlāk parejot uz prof. Andra Arnicāna fagota klasi un 2006. gadā iegūstot bakalaura grādu fagota spēlē. 2012. gadā ieguvis maģistra grādu JVLMA, Dzintara Jurgelaiša fagota spēles klasē. Studējis Berlīnes Mākslu augstskolā (2006-09), prof. E. Hibnera fagota klasē. Kopš 2006. gada - Sinfonietta Rīga solo fagotists un kopš 2009. gada - LNSO fagotu grupas koncertmeistars. Kopš 2010. gada ir lektors JVLMA. Muzicējis vairākos Latvijas un Eiropas kolektīvos.

Artūrs ŠULTS ir LNSO mežragu grupas koncertmeistars kopš 2009. gada un Sinfonietta Rīga pirmais mežradznieks kopš orķestra dibināšanas (2006). Strādājis PPO “Rīga” un LSO, spēlējis arī citos Latvijas kolektīvos. Studējis JVLMA, kur ieguvis maģistra grādu Arvīda Klišāna klasē. Papildinājies arī vairākās meistarklasēs.

Mūziķu biogrāfijas sagatavotas, izmantojot jvlma.lv, lnso.lv un sinfoniettariga.lv datus.

Tekstus sagatavojusi Santa BUŠS