Afišas

300 gadi pirms Latvijas. Latvijas baroka mūzika

  • sept_14_Collegium_Musicum_Riga

14.09.2018.
plkst. 18.00
Vienības nama koncertzālē,
Rīgas ielā 22a

Aicinām uz VII Mūzikas un mākslas festivāla "Daugavpils ReStArt 2018" atklāšanas koncertu

14. septembrī plkst. 18.00 Vienības nama koncertzālē ar Eiropas Kultūras mantojuma gadam veltītu koncertu “300 gadi pirms Latvijas. Latvijas baroka mūzika” savu skanējumu uzsāk VII Mūzikas un mākslas festivāls „Daugavpils ReStArt 2018”.

Koncerts ikvienam interesentam piedāvās ceļojumu laikā uz 17. un 18. gs. Rīgu un Kurzemi, kad pilsētas mūzikas, literatūras un teātra dzīvē darbojās un ar to pastarpināti bija saistītas tādas ievērojamas personības kā Vecais Stenders, Kārlis Heinrihs Grauns, Johans Ādams Hillers, Johans Fišers u.c. Koncertā piedalās Baroka orķestris COLLEGIUM MUSICUM RIGA (diriģents Māris KUPČS), solisti – Ilze GRĒVELE (soprāns), Monta MARTINSONE (soprāns), Rinalds KANDALINCEVS (baritons), Valmieras drāmas teātra aktieris Ivo MARTINSONS un baroka koris COLLEGIUM CHORO MUSICI RIGA.

Latvijas baroka mūzika ir fenomens, par kuru vairums Latvijas sabiedrības nezina vai nelabprāt runā, jo pēdējo gadu atklājumi šajā jomā īpaši senās mūzikas kontekstā būtiski maina Latvijas teritorijas 17. un 18. gadsimta vēsturi, un šobrīd neapšaubāms ir fakts, ka "Apgaismības laikmets" līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, bija aktuāls arī pie mums. Pateicoties baroka orķestra Collegium Musicum Riga dalībai ārvalstu festivālos Lietuvā un Francijā, ārzemju publika ar sajūsmu ir uzņēmusi mūsu dārgumus jeb Latvijas baroku, atzīmējot tā augstvērtīgo un eiropeisko kompozīcijas un atskaņošanas veidu, vienlaicīgi tam esot ar savdabīgu Baltijas jūras reģiona kolorītu. Diemžēl par šo tematu un ārkārtīgi interesantajiem mūzikas pētījumiem ir pieejama tikai neliela informācija, tādēļ būtiski ir apzināt Latvijas vēsturiskās teritorijas gaitas, tās ietekmi uz vēstures procesiem kopumā un iepazīstināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju ar tā laika komponistiem un viņu devumu.

Biļetes: Vienības nama koncertzāles kasē darba dienās no plkst. 16.30–18.30. Cena 3.00 euro. Informācija: Latviešu kultūras centrs, tālr. 65426991, www.vienibasnams.lv  

Informējam, ka pasākums var tikt fotografēts un filmēts Kultūras pārvaldes publicitātes un vēsturiskām vajadzībām.

______________________________________________________________________

Papildus informācija:
www.daugavpilsrestart.lv, www.kultura.daugavpils.lv, www.daugavpils.lv

 

Eiropas Kultūras mantojuma gadam veltīts koncerts

“300 gadi pirms Latvijas. Latvijas baroka mūzika”

Koncerta dalībnieki

Solisti:

ILZE GRĒVELE (soprāns)

MONTA MARTINSONE (soprāns)

RINALDS KANDALINCEVS (baritons)

Baroka orķestris COLLEGIUM MUSICUM RIGA

Diriģents Māris Kupčs

300 gadi pirms Latvijas. Latvijas baroka mūzika.

Mūzika un literatūra latviešu valodā - tik pierasti šķiet domāt, ka tā pazīstama mums kopš t.s. “Jaunlatviešiem” jeb 19. gs. otrās puses. Noturīgs mīts? Un patiešām, pavisam jocīgi kļūst, jo, aptaujājot samērā plašo Latvijas senās mūzikas klausītāju un interesentu loku, kuri diezgan aktīvi nu jau vairāk kā 10 gadus seko "Rīgas Senās Mūzikas centra" norisēm, izrādījās, ka vairākums nemaz nav dzirdējuši un pat nevar iedomāties, ka latviešu literārajā valodā jau 17. gs. (nevis 19. gs.) radušies dzejoļi, domāts par lugām un traģēdijām, bet 18. gs. jau radīti nopietni un profesionāli gan muzikāli, gan dzejiski darbi ar Eiropas elpas dvesmu. Solisti Ilze Grēvele (soprāns), Monta Martinsone (soprāns), Rinalds Kandalincevs (baritons), Valmieras drāmas teātra aktieris Ivo Martinsons, baroka orķestris Collegium Musicum Riga, baroka koris Collegium Choro Musici Riga diriģenta Māra Kupča vadībā ikvienam interesentam piedāvās ceļojumu laikā uz 17. un 18. gs. Rīgu un Kurzemi, kad pilsētas mūzikas, literatūras un teātra dzīvē darbojās un vai ar to pastarpināti bija saistītas tādas ievērojamas personības kā Vecais Stenders, Kārlis Heinrihs Grauns, Johans Ādams Hillers, Johans Fišers u.c.

Latvijas baroka mūzika ir fenomens, par kuru vairums Latvijas sabiedrības nezina vai nelabprāt runā, jo pēdējo gadu atklājumi šajā jomā īpaši senās mūzikas kontekstā būtiski maina Latvijas teritorijas 17. un 18. gadsimta vēsturi, un šobrīd neapšaubāms ir fakts, ka "Apgaismības laikmets" līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, bija aktuāls arī pie mums. Pateicoties baroka orķestra Collegium Musicum Riga dalībai ārvalstu festivālos Lietuvā un Francijā, ārzemju publika ar sajūsmu ir uzņēmusi mūsu dārgumus jeb Latvijas baroku, atzīmējot tā augstvērtīgo un eiropejisko kompozīcijas un atskaņošanas veidu, vienlaicīgi tam esot ar savdabīgu Baltijas jūras reģiona kolorītu. Diemžēl par šo tematu un ārkārtīgi interesantajiem mūzikas pētījumiem ir pieejama tikai neliela informācija, tādēļ būtiski ir apzināt Latvijas vēsturiskās teritorijas gaitas, tās ietekmi uz vēstures procesiem kopumā un iepazīstināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju ar tā laika komponistiem un viņu devumu.

 

300 gadi pirms Latvijas. Latvijas baroka mūzika

I DAĻA

1. Francis Ādams Feihtners (Franz Adam Veichtner) (1741-1822)

Simfonia Do mažorā,

I Lento. Allegro di molto

Dzejas lasījums: “Zemīga paklanīšana tam cienīgam iekš Vidzemes pār Kurzem- un Zemgalu Lielam Kungam Friederikam Kazimiram, kad, viņa augsta vārdadiena priecīgi bij atspīdējusi” (Anonīms/ Jelgava /1685)

                                                               

2. Johans Fišers (Johann Fischer) (1646-1716 vai1717)

Dejas no Svītas la minorā, Nr.4 no krājuma “Musicalische Fürstenlust” (1706)

I   Entree

II Minuet, qui se joue alternativemente avec le suivant un Trio

III Gavotte                                                                    

Dzejas lasījums: “Ak! Cilvēks redz’ ko nāve dar’” (L.Depkins/ 1704) no “Garīgu dziesmu grāmata” (Rīga/ 1704)

3. Kārlis Heinrihs Grauns (Carl Heinrich Graun) (1704-1759)

Ievada koris no oratorijas “Jēzus nāve” (“Der Tod Jesu”)    

Dzejas lasījums: “Cita bērna dziesma. Pueri natiuitas” (Anonīms/ 1621)

“Šūpļa dziesmiņa” (K.Fīrekers/ 1685?) no “Lettische Geistliche Lieder und Collecten” (Mitau/ 1685)

                                                                                                                               

4. Kārlis Heinrihs Grauns (Carl Heinrich Graun) (1704-1759)

Paldies ārija no oratorijas “Jēzus nāve” (“Der Tod Jesu”)     

Dzejas lasījums: “Es lūdzos divi lietas man” (V.Šteineks/ 1727) no “Jelgavas jauna in pilnīga latviešu dziesmu grāmata” (Jelgava/ 1727)

                                                               

5. Kārlis Heinrihs Grauns (Carl Heinrich Graun) (1704-1759)

Fināla koris no oratorijas “Jēzus nāve” (“Der Tod Jesu”)

Dzejas lasījums: “Dieva desmit svētie baušļi” (I.N.Rams/ 1530) no “Psalmen und geistliche Lieder oder Gesenge” (Riga/ 16150)

6. Johans Ādams Hillers (Johann Adam Hiller) (1728-1804)

Kantāte “Tā 100 dzeesma” (Liepāja/ 1789)          

 

II DAĻA

1. Johans Ādams Hillers (Johann Adam Hiller) (1728-1804)

Uvertīra no operas “Medības“

 

2. Georgs Mihaels Tēlemanis (Georg Michale Telemann) (1748- 1831)

“Veni Sancte spiritus”

Dzejas lasījums: “Epigrammas” (J.Višmanis/ 1697) no “Der Unteutsche Opitz” (Riga/ 1697)                                  

3. Johans Valentīns Mēders (Johann Valentin Meder) (1649- 1719)

Motete “Leben wir so leben wir dem Herrn”

                                                                      

4. Mišels Rišārs Delalande (Michel Richard De Lalande) (1657-1726)

Čakona no operas “Versaļas strūklakas” (“Les Fontaines de Versailles”)

Dzejas lasījums: “Dziesma no nelādzīgas pildīšanas un piedzeršanas” (B.V.Bīnemanis/ 1714) no “Mežmuižas un Kukuru draudzu dziesmu grāmatiņa” (Mitau/ 1714)

5. Johans Ādams Hillers (Johann Adam Hiller) (1728-1804)

Toffela ārija no operas “Medības”

6. Johans Ādams Hillers (Johann Adam Hiller) (1728-1804)

Hannas ārija no operas “Medības”

7. Johans Ādams Hillers (Johann Adam Hiller) (1728-1804)

Rozes un Toffeļa ārija no operas “Medības”

8. Johans Ādams Hillers (Johann Adam Hiller) (1728-1804)

Hannas ārija no operas “Medības”

 

Informācija par mūziķiem

Baroka orķestra COLLEGIUM MUSICUM RIGA nosaukums aizgūts no orķestra, kurš darbojies Rīgā 17. gadsimtā. Mūsdienu orķestri 1990. gadā dibinājis Māris Kupčs, kurš ir Latvijā mērķtiecīgākais baroka un klasicisma mūzikas pētnieks. Gadu gaitā orķestris atskaņojis virkni interesantus Latvijas vēsturiskajā teritorijā tapušus un vairākus gadsimtus aizmirstus darbus, ko orķestra mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs ir atradis ne vien Latvijas, bet arī Vācijas, Zviedrijas un citu valstu arhīvos un bibliotēkās. Īstenoti vairāki ievērojami pirmatskaņojumi: J. A. Hillera opera “Medības”, Latviešu kantāte “Ta Simtaa Dzeesma”, G. M. Tēlemaņa Wie bin ich doch so herzlich froh, Missa sopra “Ein Kindelein so löbelich”, F. Ā. Feihtnera Cyrrus und Casandea, J. V. Mēdera Mateja pasija, J. T. Perles kantāte “98. psalms”, K. H. Grauna oratorija “Jēzus nāve” ar Vecā Stendera tulkojumu latviešu valodā un daudzi citi skaņdarbi, kas bez Māra Kupča ieinteresētības tā arī būtu palikuši šodienas publikai nezināmi. Kopš 2005. gada orķestris spēlē uz vēsturiskiem instrumentiem vai to kopijām un ir vienīgais šāda veida kolektīvs Baltijas valstīs.

Baroka koris COLLEGIUM CHORO MUSICI RIGA izveidots 2010. gada nogalē. Koris darbojas līdzās baroka orķestrim, uzvedot gan pazīstamāko baroka skaņražu mūziku (J. S. Baha motetes, kantātes, mesas, O. di Lasso Prophetiae Sibyllarum, H. Šica Musikalische Exequien, A. Kamprā Rekviēms, M. R. de Lalande opera Versaļas strūklakas, Ž. B. Lulli Versaļas grota, K. Monteverdi Vespro della Beata Vergine,madrigāli u.d.c.), gan arī Latvijas vēsturiskajā teritorijā tapušos darbus.

MĀRIS KUPČS mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, vēlāk pievēršoties klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai. Dibinājis baroka orķestri Collegium Musicum Riga un baroka kori Collegium Choro Musici Riga, kā arī JVLMA Senās mūzikas katedru. Māris Kupčs vienlīdz veiksmīgi darbojies kā viesdiriģents gan simfonisko koncertu, gan operas un muzikālo izrāžu jomā. Līdztekus aktīvai koncertdarbībai darbojas arī kā producents izrāžu un ierakstu veidošanā. Visveiksmīgākā sadarbība savulaik izvērsās ar Liepājas simfonisko orķestri, kad kompaktdisks “Pūt, vējiņi!” saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu 2000. Kopš 2018. gada prestižās britu izdevniecības Toccata Classics mākslinieks, kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri ieskaņojot kompaktdisku ar somu komponista Fridriha Bruka (Fridrich Bruk) jaunākajām simfonijām - "Joy of Life" un "Daugavpils.

ILZE GRĒVELE (soprāns) 2016. gadā ieguvusi bakalaura grādu Senās mūzikas dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) doc. Airas Rūrānes klasē. Šobrīd turpina studijas maģistrantūrā JVLMA pie A. Rūrānes un Krišjāņa Norveļa un apgūst gan senās mūzikas interpretāciju, gan operdziedāšanu. Studējusi ERASMUS apmaiņas programmā Hāgas Karaliskajā konservatorijā, kā arī Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā profesores Asta Krikščiūnaite operas klasē. Vokālās prasmes papildinājusi pie pasaulē atzītiem senās mūzikas speciālistiem - R. Dams, P. Kooij, M. Chance, J. Feldman. Vairāku starptautisku meistarklašu dalībniece Rīgā, Dānijā, Itālijā, Lietuvā. Kā soliste sadarbojusies ar diriģentiem Māri Kupču, Michael Chance un Peter van Heyghen, un Nīderlandes profesionālo Baha mūzikas kamerkori. Ar izciliem panākumiem sniegusi savu solokoncertu Latvijā. Kopš 2012. gada ir baroka kora Collegium Choro Musici Riga māksliniece, starptautiskā ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste.

RINALDS KANDALINCEVS (baritons) ir absolvējis Ventspils 1. ģimnāziju, vēlāk studējis Latvijas Universitātē politikas zinātni (2000–2003), kā arī JVLMA ieguvis bakalaura grādu (2006) vokālajā mākslā. 2011. gadā ieguvis maģistra grādu Norvēģijas Mūzikas augstskolā. No 2012. gada apmeklē privātas nodarbības pie James McCray Hāgā, Nīderlandē. Ir papildinājies meistarklasēs pie Margaritas Gruzdevas, Evelyn Tubb, Joy Mammen, Scot Weir, Håkan Hagegård, Barbro Marklund-Petersone u.c. 2004. gadā Rinalds debitēja Jāņa Kalniņa operas Hamlets uzvedumā Bauskā diriģenta Viestura Gaiļa vadībā. No 2006. gada regulāri piedalās dažādos senās mūzikas projektos, operu uzvedumos. Dziedātājs ir apguvis arī bel canto un romantisma laika mūzikas repertuāra specifiku, ir piedalījies V. Belīnī La somnambula (Il notario), J. Bizē Carmen (Morales), G. Verdi La traviata (Germont), Dž. Pučīni M-me Butterfly (Sharples) iestudējumos. Šobrīd strādā Ventspils Mūzikas vidusskolā par vokālo pedagogu, kā arī no 2018. gada JVLMA Senās mūzikas katedras dziedāšanas pasniedzējs.

MONTA MARTINSONE (soprāns) ieguvusi bakalaura grādu operdziedāšanā JVLMA, maģistra grādu Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā pie prof. Asta Krikščiūnaite, kā arī papildinājusi savas prasmes Zalcburgā pie prof. Josef Wallnig. Piedalījusies meistarklasēs pie Joy Mammen Austrālijā, Elisabeth Sasso-Fruth Leipcigā, Axel Everaert Beļģijā, Nadia Kurem Igaunijā u.c. Izpildījusi Floras lomu B. Britena operā Skrūves pagrieziens un Dziedātāja lomu A. Maskata baletā Bīstamie sakari. Aktīvi darbojusies JVLMA operstudijas Figaro iestudējumos  (Dž. Geršvina Porgijs un Besa – Klāra, A. Pjacollas Maria de Buenos Aires  - Marija, Ziemassvētku balss, J. Kalniņa Lolitas brīnumputns – Lolita, A. Volfa Zilais putns – Tiltils, V. A. Mocarta Dons Žuans – Cerlīna, P. Hindemita Ilgās Ziemassvētku vakariņas – Lūsija II u.c.), pašlaik darbojas Lietuvas Mūzikas un Teātra operstudijas projektos (Ž. Bizē Karmena – Mikaēla, Fraskita, G. F. Hendeļa Kserkss – Romilda), Nord Operas projektā. Izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar ērģelniekiem - Edīti Alpi, Larisu Bulavu, Tālivaldi Deksni. Lietuvā aktīva koncertsadarbība izveidojusies ar Lietuvas Nacionālo Filharmoniju, Lietuvas Kamerorķestri, kā arī ar Čurļoņa stīgu kvartetu.

Aktieris IVO MARTINSONS 1999. gadā absolvēja Priekuļu vidusskolu un savu dzīvi izvēlējās saistīt ar “noslēpumaino teātra pasauli”. 2003. gadā absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļu, kur mācījās Valmieras teātra aktierkursā. Ivo ir Valmieras drāmas teātra aktieris kopš 2006. gada; pirms tam 2003.-2005. gadam spēlēja teātrī "United Intimacy". Tāpat viņš ir filmējies vairākās TV un pilnmetrāžas filmās, kā arī ir ieguvis Valmieras Drāmas teātra balvas kategorijā “Labākais aktieris” 2007./2008. gada un 2014./2015. gada sezonās.

2018.  daugavpilsrestart.lv